Kā nokļūt Jūrmalā
Ar automašīnu — 15–25 minūšu brauciens pa teicamu šoseju. Iebraukšana Jūrmalā — maksas, cena 1 Ls (mazāk par pusotru eiro). Iebraukšanas biļete dod tiesības novietot automašīnu bezmaksas stāvvietās Jūrmalā visas diennakts garumā. Ja vēlaties novietot automašīnu Jūrmalas viesnīcas vai sanatorijas teritorijā, iebraukšanas biļeti iegādāties nevajag. Ar elektrovilcienu — aptuveni 20–25 minūšu brauciena attālumā no centrālās stacijas. Pievērsiet uzmanību, ka sarakstā nav stacijas ar nosaukumu ,,Jūrmala” — jums jāpērk biļete līdz Lielupei, Bulduriem, Majoriem, Dubultiem vai Jaundubultiem un jādodas uz vilcienu, kas brauc Slokas vai Tukuma virzienā. Elektrovilcienos strādā konduktori, kuri jums pasacīs, kur izkāpt. Biļeti var iegādāties arī iekāpjot vagonā — tiesa gan, tā izmaksās dārgāk.
Ar maršruta taksometru — no Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas, laika ziņā ceļš tāds pat kā ar elektrovilcienu.
Ar autobusu. No 3. jūnija līdz 31. oktobrim no lidostas ,,Rīga” līdz Jūrmalai un atpakaļ kursē tiešais autobuss. Biļetes cena — 2 Ls (apm. 3 EUR).
Ar upes kuģīti — vasarā no Rīgas pils kursē kuģītis ,,New Wave”. Tas peld līdz Majoru stacijai, pēc tam dienas laikā vizina visus gribētājus pa Lielupi, bet vakarā atgriežas Rīgā. Ceļojums uz kuģīša ir visskaistākais, bet arī visilgākais — 2,5 stundas.
Jūrmala — ,,Pilsēta uz viļņa”, lielākais kūrorts Baltijā, atrodas 20 km attālumā no Rīgas, Rīgas jūras līča krastā.
Unikāla, zeltaina, samtaina pludmale, kas stiepjas 32 kilometru garumā. Pludmales Jūrmalā atbilst visaugstākajiem tīrības, infrastruktūras un drošības līmeņa Eiropas standartiem un katru gadu izpelnās ES Zilo karogu. Jūrmalas centrālajās pludmalēs aizliegts smēķēt un pastaigāties ar suņiem.
Neatkārtojamību Jūrmalai piešķir seklā jūra, kurā var ne tikai peldēt, bet arī staigāt, stāvēt, sēdēt un gulēt, kā arī augstās priedes, kas ieskauj pludmali, ar skujām piesātināts gaiss un ērtās kāpas.
Jūrmala — tā ir pilsēta-parks, apbūvēta galvenokārt ar divstāvu oriģinālas arhitektūras savrupmājām, koka arhitektūru un modernām kotedžām. Šeit valda klusums, nekādas steigas un pilnīgs miers, kopti bruģēti celiņi, ne pārāk platas ielas, zaļumos ieskautas mājas, apcirpti zālāji un puķu dobes.
Jūrmalā atrodas unikāli minerālavoti un ārstnieciskās dūņas. Jūrmalas sanatorijām un pansionātiem ir bagātīga pieredze daudzu slimību ārstēšanā, un tie piedāvā atveseļošanās procedūras par pieņemamām cenām.
Jūrmalā ir attīstīta atpūtas un izklaides infrastruktūra: kafejnīcas, restorāni, tenisa laukumi, spēļu zāles. Koncertzālē ,,Dzintari” visu vasaru notiek pasaules mēroga zvaigžņu koncerti, festivāli ,,Jaunais vilnis”, ,,Jautro un atjautīgo klubs” („КВН”), ,,Jūrmala”.
Galvenā gājēju iela — Jomas iela — vienmēr kā Latvijas Karte. Jūrmala ir pārpildīta ar tūristiem, visdažādāko preču tirgotavām, cukurvates un aromātisku vafeļu pārdevējiem, gaisa baloniem, bet galvenais — no šejienes var nokļūt līdz vislabākajai pludmalei: no Bulduriem līdz Majoriem ar daudzām vasaras kafejnīcām, šūpolēm un volejbolu laukumiem. Ja laika apstākļi pievils, vienmēr izglābs „Līvu Akvaparks” — ūdens atpūtas komplekss, kurš var uzņemt līdz 1500 cilvēku vienlaikus.
Orientējamies Jūrmalā
Jūrmala sadalīta vairākos rajonos.
- Vistuvāk Rīgai atrodas Lielupes rajons — kluss elites kotedžu ciemats. Šeit izvietotas dažas viesnīcas, boulinga centrs un, nedaudz malā, tuvāk pie šosejas — slēgti tenisa korti, sporta centrs un akvaparks — „Līvu Akvaparks”. No Lielupes līdz centrālajai ielai — Jomas ielai —ar kājām var aizkļūt apmēram stundas laikā, bet labāk izmantot maršruta transportu.
- Aiz Lielupes seko Bulduru rajons. Parasti tā ir pirmā stacija, līdz kurai rīdzinieki brauc brīvdienās. Šeit arī ir diezgan klusu, bet pludmale ir ,,dzīvāka” nekā Lielupē.
- Dzintaru un Majoru rajoni — Jūrmalas centrs — šeit risinās visaktīvākā tūristu dzīve. Šeit atrodas koncertzāle ,,Dzintari”. Cauri Majoriem vijas galvenā gājēju iela — Jomas iela — šeit izvietoti daudzie restorāni, kafejnīcas, tiek celtas jaunas nelielas biznesa klases viesnīcas.
- Aiz Majoriem, kājām ejot, var sasniegt Dubultu un Jaundubultu rajonus.
- Pumpuru, Mellužu, Vaivaru, Jaunķemeru rajoni — diezgan attālu no Jūrmalas centra, šeit klusumā atrodas lielas Jūrmalas sanatorijas. Līdz pilsētas centram no šejienes visērtāk nokļūt ar maršruta transportu 15–20 minūšu laikā.
Jūrmala pagātnē un tagad
Peldēšanās mode, kas Eiropu pārņēma 18. gadsimta beigās, nokļuva arī līdz Rīgas piekrastei. Pirmie peldētāji bija Kurzemes muižnieki un turīgie rīdzinieki. Sākumā nebija runa par ērtībām. Līdz peldēšanas vietām nokļuva ar diližansiem, bet piekrastē uzturējās zvejnieku mājiņās.
Pēc 1812. gada kara uz Jūrmalu sāka braukt arī Krievijas armijas augstākie virsnieki. Viens no pirmajiem, kas piekrastē uzbūvēja speciālu vasarnīcu bija feldmaršals Barklajs de Tolli. Šeit viņš iestādīja ozolu, kas aug arī tagad blakus Dubultu stacijas ēkai.
19. gadsimta vidū pludmales atpūta sāk iegūt ,,civilizētu” apveidu. Peldēšanas cienītāji veidoja savas biedrības, kas rūpējās par ērtībām pludmalēs, vasarās salīga ārstus, organizēja sabiedrisko dzīvi, rīkoja koncertus. Tiesa, līdz pat 19. gadsimta beigām peldēšanās notika dalīti, dāmām un kavalieriem tika iedalītas noteiktas stundas. Dāmu peldēšanās stundās kāpās pacēla zilu karogu, vīriešu stundās — sarkanu, bet kārtību uzraudzīja policisti.
Padomju laikā kūrorta aktīva attīstība attiecas uz 70.–80. gadiem. Atšķirībā no masu atpūtas vietām — Krimas un Sočiem, Jūrmala kļuva par ,,modes kūrortu” ar buržuāzisku pieskaņu. Šeit tika atvērta pirmā varietē PSRS ,,Jūras pērle” (kurā savu karjeru sāka Laima Vaikule), viens no pirmajiem boulingu centriem, tika rīkoti vissavienības dziesmu festivāli utt.
Pēdējos gados Jūrmala piedzīvo otro atdzimšanu. Ielas un ietves tiek ietērptas krāšņās plāksnēs. Tiek atvērtas jaunas kafejnīcas, restorāni, nelielas Eiropas klases viesnīcas, bet daudzas lielas viesnīcas tiek rekonstruētas. Pilsētas kultūras notikumu afiša cieši pierakstīta visam gadam.
Jūrmala tāpat kā iepriekš atšķiras ar sevišķu šarmu, ar noslēpumainības un pievilcības plīvuru. Ne jau velti šurp no ikdienas kņadas mīl ,,atbēgt” Krievijas mākslinieki, mūziķi un viņu ne mazāk slavenie tautieši. Daudzi no viņiem, atklājot sev no jauna šo brīnišķīgo stūrīti, nesteidzas dalīties ar savām zināšanām, izmantojot Jūrmalu ,,sev”. Mēs gribam atklāt viņu arī Jums.